Otrapuse.lv iepazīšanās stāsts: īsta mīlestība pārvar visas grūtības
Ne vienmēr viss veiksmīgi izdodas ar pirmo reizi, Ineses un Egila skaistais iepazīšanās stāsts iedvesmo nepadodies, arī, ja sākotnēji nepaveicas. Inese, strādājot Vācijā, domāja par dzīves sakārtošanu Latvijā, pirms atgriešanās, viena no svarīgākajām lietām – atrast vīrieti, ar kuru kopā varētu uzbūvēt veiksmīgu nākotni. Lai to izdarītu, Inese, strādājot tālumā, savlaicīgi piereģistrējās iepazīšanās portālā Otrapuse.lv. Sākotnēji Inesei nepaveicās, bet katrai lietai pienāk savs īstais laiks. Īstajā vietā un īstajā laikā, iepazīšanās portālā, Inese uzsāka sarunu ar Egilu. Vairāk par iepazīšanos stāsta Inese.
Pirmā reize – ne vienmēr tā veiksmīgā
Otrapuse.lv piereģistrējos, dzīvojot Vācijā, jo zināju, ka drīzumā atgriezīšos Latvijā un vēlējos izveidot veiksmīgas attiecības savā zemē. Pirms četriem gadiem, kad atgriezos Latvijā, savu īsto un vienīgo portālā meklēju gadu. Bija vairākas tikšanās, bet diemžēl neveiksmīgas. Tikšanos laikā sapratu, ka vairākiem vīriešiem prasības ir augstas un pašatdeve nekāda, tāpat mums nesakrita mērķi, nebija attiecīgās dzirkstelītes. Tajā brīdī izdzēsos no portāla, jo savā prātā pieņēmu, ka ar iepazīšanos internetā, man neveicas. Lai gan manā draugu lokā ir daudz paziņu, kuri ir sastapušies internetā, tomēr pēc pirmās vilšanās, kad es mēģināju sastapt savu īsto, šķita, ka iepazīšanās internetā nav domāta man.
Pienāca 2016. gada pavasaris. Es daudzus gadus ievēroju gavēni un tajā laikā pastiprināti lūdzos, parasti gavēju, par kaut ko ļoti svarīgu. Katru gadu ir kāda īpaša lieta, ko vēlos, tajā gadā lūdzos, lai man no augšas Dievs iedod dzīves partneri, jo bija apnicis būt vienai. Lielajā piektdienā pavadīju jaunāko dēlu uz Vāciju ciemoties un piebraucu pie jūras, netālu no Veczemju klintīm. Daudz domāju jūras krastā... Atbraucu mājās un sapratu, ka negribu būt Lieldienās viena, vismaz mēģināšu pačatot ar kādu, iepazīties, attiecīgi piereģistrējos atkārtoti iepazīšanās portālā. Ieliku 50 km rādiusu ar domu, ka varbūt pat svētku dienu laikā izdosies satikties. Ticiet vai nē, manas lūgšanas tika uzklausītas.
Katrai cibiņai – savs vāciņš
Iepriekš Egils, mans šī brīža dzīvesbiedrs, vēl nebija šķīries, tāpēc pirmajā reizē, kad piereģistrējos iepazīšanās portālā, nebijām sakontaktējušies. Februārī viņš bija oficiāli izšķīries un arī meklēja jaunas attiecības. Mums iepazīšanās sanāca ar labu humora piedevu. Es Egilam piemiedzu ar aci, viņš man arī. Pēc tam es mēģināju uzsākt ar viņu saraksti, uzrakstīju ziņu, bet viņš man lika kārtīgi izpētīt savu lietotāja anketu. Domāju, ka tas bija tā iemesla dēļ, jo mums ir 11 gadu starpība un viņš ir tieši tikpat garš kā es. Es jau to biju izdarījusi, un mani tas neuztrauca. Es viņam atbildēju, ka katrai cibiņai ir savs vāciņš. Nedaudz sarakstījāmies un man par lielu izbrīnu, viņš piedāvāja jau Lieldienās satikties. Tas mani ļoti iepriecināja, bet trakākais vēl bija priekšā. Viņš bija izdomājis ar vienu šāvienu vairākus zaķus nošaut. Viņa meita brauca pusgadu ilgā darba komandējumā uz Nīderlandi un mazdēlam pēc dažām nedēļām paliktu 10 gadi, attiecīgi tas bija pie reizes jānosvin. Tā es tiku uzaicināta jau pirmajā randiņā ar ģimeni spēlēt boulingu Valgā.
Nekāda lielā sarakstīšanās mums nesanāca
Pienāca Lieldienu rīts. Viņš man atbrauca pakaļ ar skaistu pūpolu pušķi. Tas man kā floristei ļoti patika. Mūsu attiecības sākās uzreiz ar ģimenes vērtējumu. Egils un viņa ģimene izrādījās ļoti interesanti un inteliģenti cilvēki. Tas atviegloja randiņu par visiem 100%.Tajā dienā izbraucām vēl mazā ekskursijā, Egils iekurināja pirti, mani kārtīgi nopēra. Sapratām, ka mums ir daudz kopīgu interešu un vaļasprieku. Tāpat nāca atskārsme, ka abi esam vientuļi un uzreiz sākām draudzēties. Attiecīgi nekāda lielā sarakstīšanās mums nesanāca.
Egils – vīrietis, kurš mīl gan mani, gan to, ar ko es nodarbojos
Nākamajā dienā es no portāla izdzēsos, jo sapratu, ka pavasara saulgrieži un Dievs man devis to, ko lūdzu. Egilam bija līdzīgi, jo būtībā uzreiz pēc mūsu iepazīšanās, arī sākās mūsu kopdzīve, kura ilgst vēl šobrīd. Abi dziedam, sēņojam, ceļojam. Mums patīk pirtis, apmeklēt teātra izrādes, koncertus, atbalstīt labdarības pasākumus. Egils ir mans balsts visās manās mākslas padarīšanās. Esmu viņu ievilkusi foto dzīvē, pušķu gatavošanā, pavārmākslā. Viņš ir mans šoferis, pavāra palīgs, kāzu vadītājas asistents. Vienkārši vīrietis, kurš mīl gan mani, gan to, ar ko es nodarbojos. Es savukārt cenšos netraucēt viņu, kad viņš darbojas siltumnīcā, jo tā ir viņa valstība. Iekurinu pirtiņu, kamēr viņš nav no darba pārnācis. Mūsu ģimenes ir sadraudzējušās, svētkus svinam kopā un bērni ir labi pieņēmuši katru no mums. Egils ikdienā strādā ar galdniecību saistītā uzņēmumā. Viņš ir asinātājs, viņš asina dažādus, ar galdniecību saistītus, instrumentus. Tāpat Egilam ļoti patīk ogot. Kamēr viņš ļoti labi žāvē vistiņas un zivis, tikmēr es marinēju.
Abi esam izturējuši visas grūtības
Es esmu pēc profesijas floriste. Fotografēju, vadu pasākumus, kāzas, klāju svētku mielastu galdus un dziedu. Vadājam pa Latviju manas foto izstādes. Tagad arī ar to visu nodarbojos. 2 mēnešus pēc mūsu iepazīšanās smagi saslimu. Godīgi sakot, pat neticēju, ka Egils paliks ar mani, bet viņš mani kopa, palīdzēja. Slimība ilgst vēl tagad, bet ir krietni labāk un abi esam izturējuši visas grūtības. Par to es gribu viņam pateikt – lielu paldies. Šobrīd rūpējos pa mājas lietām. Mums katram ir vēl sava māja, jo ir veci cilvēki, kuri aprūpējami un man pusaudzis skolojams. Tā iemesla dēļ, vēl neesam gluži kopā 24/7, bet dzīvojam un saimniekojam pa abām mājām. Ir, protams, bijušas sarunas par laulībām un mani kolēģi, floristi, jau mani ir nobeiguši ar kāzu dekorēšanas iespējām, bet visam savs laiks… Paldies iepazīšanās portālam Otrapuse.lv par šo dāvanu, jo bez jums mana dzīve nebūtu tik skaista un piepildīta.
Pirmā reize – ne vienmēr tā veiksmīgā
Otrapuse.lv piereģistrējos, dzīvojot Vācijā, jo zināju, ka drīzumā atgriezīšos Latvijā un vēlējos izveidot veiksmīgas attiecības savā zemē. Pirms četriem gadiem, kad atgriezos Latvijā, savu īsto un vienīgo portālā meklēju gadu. Bija vairākas tikšanās, bet diemžēl neveiksmīgas. Tikšanos laikā sapratu, ka vairākiem vīriešiem prasības ir augstas un pašatdeve nekāda, tāpat mums nesakrita mērķi, nebija attiecīgās dzirkstelītes. Tajā brīdī izdzēsos no portāla, jo savā prātā pieņēmu, ka ar iepazīšanos internetā, man neveicas. Lai gan manā draugu lokā ir daudz paziņu, kuri ir sastapušies internetā, tomēr pēc pirmās vilšanās, kad es mēģināju sastapt savu īsto, šķita, ka iepazīšanās internetā nav domāta man.
Pienāca 2016. gada pavasaris. Es daudzus gadus ievēroju gavēni un tajā laikā pastiprināti lūdzos, parasti gavēju, par kaut ko ļoti svarīgu. Katru gadu ir kāda īpaša lieta, ko vēlos, tajā gadā lūdzos, lai man no augšas Dievs iedod dzīves partneri, jo bija apnicis būt vienai. Lielajā piektdienā pavadīju jaunāko dēlu uz Vāciju ciemoties un piebraucu pie jūras, netālu no Veczemju klintīm. Daudz domāju jūras krastā... Atbraucu mājās un sapratu, ka negribu būt Lieldienās viena, vismaz mēģināšu pačatot ar kādu, iepazīties, attiecīgi piereģistrējos atkārtoti iepazīšanās portālā. Ieliku 50 km rādiusu ar domu, ka varbūt pat svētku dienu laikā izdosies satikties. Ticiet vai nē, manas lūgšanas tika uzklausītas.
Katrai cibiņai – savs vāciņš
Iepriekš Egils, mans šī brīža dzīvesbiedrs, vēl nebija šķīries, tāpēc pirmajā reizē, kad piereģistrējos iepazīšanās portālā, nebijām sakontaktējušies. Februārī viņš bija oficiāli izšķīries un arī meklēja jaunas attiecības. Mums iepazīšanās sanāca ar labu humora piedevu. Es Egilam piemiedzu ar aci, viņš man arī. Pēc tam es mēģināju uzsākt ar viņu saraksti, uzrakstīju ziņu, bet viņš man lika kārtīgi izpētīt savu lietotāja anketu. Domāju, ka tas bija tā iemesla dēļ, jo mums ir 11 gadu starpība un viņš ir tieši tikpat garš kā es. Es jau to biju izdarījusi, un mani tas neuztrauca. Es viņam atbildēju, ka katrai cibiņai ir savs vāciņš. Nedaudz sarakstījāmies un man par lielu izbrīnu, viņš piedāvāja jau Lieldienās satikties. Tas mani ļoti iepriecināja, bet trakākais vēl bija priekšā. Viņš bija izdomājis ar vienu šāvienu vairākus zaķus nošaut. Viņa meita brauca pusgadu ilgā darba komandējumā uz Nīderlandi un mazdēlam pēc dažām nedēļām paliktu 10 gadi, attiecīgi tas bija pie reizes jānosvin. Tā es tiku uzaicināta jau pirmajā randiņā ar ģimeni spēlēt boulingu Valgā.
Nekāda lielā sarakstīšanās mums nesanāca
Pienāca Lieldienu rīts. Viņš man atbrauca pakaļ ar skaistu pūpolu pušķi. Tas man kā floristei ļoti patika. Mūsu attiecības sākās uzreiz ar ģimenes vērtējumu. Egils un viņa ģimene izrādījās ļoti interesanti un inteliģenti cilvēki. Tas atviegloja randiņu par visiem 100%.Tajā dienā izbraucām vēl mazā ekskursijā, Egils iekurināja pirti, mani kārtīgi nopēra. Sapratām, ka mums ir daudz kopīgu interešu un vaļasprieku. Tāpat nāca atskārsme, ka abi esam vientuļi un uzreiz sākām draudzēties. Attiecīgi nekāda lielā sarakstīšanās mums nesanāca.
Egils – vīrietis, kurš mīl gan mani, gan to, ar ko es nodarbojos
Nākamajā dienā es no portāla izdzēsos, jo sapratu, ka pavasara saulgrieži un Dievs man devis to, ko lūdzu. Egilam bija līdzīgi, jo būtībā uzreiz pēc mūsu iepazīšanās, arī sākās mūsu kopdzīve, kura ilgst vēl šobrīd. Abi dziedam, sēņojam, ceļojam. Mums patīk pirtis, apmeklēt teātra izrādes, koncertus, atbalstīt labdarības pasākumus. Egils ir mans balsts visās manās mākslas padarīšanās. Esmu viņu ievilkusi foto dzīvē, pušķu gatavošanā, pavārmākslā. Viņš ir mans šoferis, pavāra palīgs, kāzu vadītājas asistents. Vienkārši vīrietis, kurš mīl gan mani, gan to, ar ko es nodarbojos. Es savukārt cenšos netraucēt viņu, kad viņš darbojas siltumnīcā, jo tā ir viņa valstība. Iekurinu pirtiņu, kamēr viņš nav no darba pārnācis. Mūsu ģimenes ir sadraudzējušās, svētkus svinam kopā un bērni ir labi pieņēmuši katru no mums. Egils ikdienā strādā ar galdniecību saistītā uzņēmumā. Viņš ir asinātājs, viņš asina dažādus, ar galdniecību saistītus, instrumentus. Tāpat Egilam ļoti patīk ogot. Kamēr viņš ļoti labi žāvē vistiņas un zivis, tikmēr es marinēju.
Abi esam izturējuši visas grūtības
Es esmu pēc profesijas floriste. Fotografēju, vadu pasākumus, kāzas, klāju svētku mielastu galdus un dziedu. Vadājam pa Latviju manas foto izstādes. Tagad arī ar to visu nodarbojos. 2 mēnešus pēc mūsu iepazīšanās smagi saslimu. Godīgi sakot, pat neticēju, ka Egils paliks ar mani, bet viņš mani kopa, palīdzēja. Slimība ilgst vēl tagad, bet ir krietni labāk un abi esam izturējuši visas grūtības. Par to es gribu viņam pateikt – lielu paldies. Šobrīd rūpējos pa mājas lietām. Mums katram ir vēl sava māja, jo ir veci cilvēki, kuri aprūpējami un man pusaudzis skolojams. Tā iemesla dēļ, vēl neesam gluži kopā 24/7, bet dzīvojam un saimniekojam pa abām mājām. Ir, protams, bijušas sarunas par laulībām un mani kolēģi, floristi, jau mani ir nobeiguši ar kāzu dekorēšanas iespējām, bet visam savs laiks… Paldies iepazīšanās portālam Otrapuse.lv par šo dāvanu, jo bez jums mana dzīve nebūtu tik skaista un piepildīta.